[25] atā, Sveinbjörn, čau, mammu!

Ir pēdējas dienas pirms Lieldienām, kas mūsu darbā ir pirmā ieskaņa vasarai – Islandē uz Lieldienām ir piecas brīvdienas, arī ceturtdiena – un cilvēki mēdz viņas izmantot, lai atsāktu grilla un vasaras māju sezonu. Tas nozīmē, ka no ziemas miega mēs atkal tiekam ierauti ļoti daudz darba virpulī, kas turpināsies līdz pat septembrim. Tieši pēdējās pirmssvētku dienas mēdz būt visvājprātīgākās – produkcijas ir daudz, ik pa brīdim kāds speciāls pasūtījums, visu ir jāorganizē, jāmēģina pagūt un var gadīties, ka būs tomēr ceturtdien jāstrādā – tā citreiz gadās, kā strādāt sestdienā, īsas stundas un visas virsstundas – bet šoreiz visu tribulti grūtu padara tas, ka Sveinbjörns ir pavisam aizdomīgi izklaidīgs un jēdzīgi neatbild ne uz vienu jautājumu.

Ir zināms, ka pēc Lieldienām dosies prom mūsu noliktavas pārzinis – Boriss. Ak, Boriss ir pieminēšanas vērts pats par sevi. Viņš ir mūsu vienīgais lietuvietis, jeb, pareizi būtu teikt, Lietuvas valstspiederīgais un viņš prot tikai un vienīgi krievu valodu. Viņu gan tas netraucē – viņš vēsā mieriņā runā krieviski gan ar poļiem, gan ar islandiešiem, gan ar šrilankiešiem un neredz tur nekādu problēmu. Jau pirmajā sava darba mēnesī ticis pie iesaukas “mister Ņepoņal”. Pat nejauši uz viņa numuru piezvanījušiem cilvēkiem viņš atbild savā mātes valodā un uz mana vīra aizrādījumu, ka tas ir bezjēdzīgi, ir pārsteigts un pat drusku sašutis: Kā? Viņi mani nesaprata? Kādēļ gan? Es taču viņiem tīrā krievu valodā pateicu, ka viņi ne tur ir piezvanījuši! Attiecīgi, ticiet man, Boriss ir draņķīgs noliktavas pārzinis – neskaitāmas reizes mēs esam palikuši bez uzlīmēm, maisiņiem vai kastītēm, kuras viņš nav laicīgi pasūtījis, jo viņš nav sapratis ko no viņa grib vai neviens nav sapratis, ko grib viņš. Tagad viņš ir nolēmis pārvākties uz Akureyri pie dēla un neviens viņa dēļ asaras nelej.

Tā nu, pirmslieldienu trešdienas pēcpusdienā Sveinbjörns pasauc manu vīru maliņā, lai pastāstītu viņam, ka visus ar darba organizēšanu saistītos jautājumus viņam tagad ir jāprasa tikai un vienīgi Þórarinnam. Es vairs nebūšu tavs priekšnieks, no nākošās otrdienas es būšu tikai noliktavas pārzinis. Viss būs kārtībā, Þórarinns ir foršs čalis, jūs sapratīsieties. Kas pie velna??? Man Sveinbjörns vienmēr ir paticis un es gan toreiz, gan joprojām, uzskatu, ka viņš bija labs priekšnieks un šito nebija pelnījis. Un vīrs arī nonāk neapskaužamā situācijā, jo viņš patiešām labi saprotas ar jauno priekšnieku un viņi ir bijuši labi čomi no pirmās dienas. Vīrs nav pārliecināts, kā viņam šajā situācijā būtu jāuzvedās. Es esmu bezgala skeptiska pret visu šo pasākumu – tas jaunais gurķis tak neko vēl nezin, viņš pat pilnu vasaru nav redzējis! Vīrs tomēr nolemj sniegt Þórarinnam benefit of the doubt un vienīgais no visiem darbiniekiem pajautā arī viņa viedokli par šiem notikumiem. Un Þórarinns nemaz neliekas laimīgs: man patīk Sveinbjörns! Es nekad dzīvē nebūtu gribējis izēst viņu no viņa darba un man bez viņa būs grūti.

Bet nu, maināms vairs nekas nav. Nākamās divas nedēļas mēs Sveinbjörnu gandrīz neredzam – viņš ir noslēpies noliktavā un tikpat kā nenāk ārā. Kad nu tomēr parādās, mēs ar vīru vienmēr cenšamies ar viņu papļāpāt un izturēties tieši tāpat kā tad, kad viņš bija priekšnieks un arī viņš, acīmredzot, uz mums ļaunu prātu netur. Toties šrilankiešu puisis, Sveinbjörna vietnieks un draugs, uztver mana vīra labās attiecības ar Þórarinnu kā personīgu aizvainojumu un apdraudējumu savam statusam un diemžēl jāsaka, ka ar to brīdi mūsu draudzība paliek arvien plānāka un plānāka un ar gadiem pārvērtīsies par milzīgām antipātijām, kuras neviena no iesaistītajām pusēm pat necenšas slēpt.

Vispār jāsaka, ka šī solās būt jauka vasara – jau maijā uz balkona var gan grillēt, gan sauļoties. Un dzīve iet uz priekšu. Dzīvoklis top glītāks un glītāks, kaimiņi joprojām ballējās un traucē mums dzīvot, Haffi, palīdzējis mums nopirkt dzīvokli, atkal sāk garlaikoties un plāno doties kaut kur prom. Joprojām trenējos braukšanā, bet tā pavisam lēnām un bez steigas. Tā kā atvaļinājumā šogad dosimies rudenī, priekš Jāņiem pirmo reizi noīrējam vasaras māju no arodbiedrības – smieklīgi lēts prieks, nieka 20 000 ISK par nedēļu, kas priekš Islandes patiešām nekas nav. Un tās ir četras dienas paradīzē! Miers, klusums visapkārt, pundurbērzi un putnu čivināšana. Uz terases atrodas gan grills, gan vanna, un arī ar laiku mums bezgalīgi paveicās. Kā arī 2014. gadā ir pasaules čempionāts futbolā, un, tā kā televizors visu laiku ir ieslēgts kaut kur fonā, mēs pavisam nejauši pagūstam izsekot līdzi visām spēlēm un iemīlēties sporta karalī, iegūstot sev vēl vienu kopīgu aizraušanos.

vasara, vasara, kad viss ir klāts ar lillā puķītēm
SONY DSC
labrīta čivinātājs vasaras mājā

Par spīti manam pesimismam, bez Sveinbjörna darbā tomēr nekāda katastrofa nav notikusi un, lai arī cik ļoti to negribētos atzīt, mums nav ne mazākā iemesla sūdzēties par jauno priekšnieku. Tieši otrādi. Viņš labprāt uzklausa mūsu viedokli, cenšās visu mainīt, uzlabot un organizēt, lai viss noritētu pēc iespējas raitāk un veiksmīgāk. Kad vīra slimības dēļ esam paņēmuši pirmo brīvdienu, kopš Þórarinns ir priekšnieks un nakošajā rītā mazliet uztraucamies par viņa iespējamo reakciju, viņš mūs pilnībā apsēdina uz dibena rīta Goð daginn! vietā apkrītot manam vīram ap kaklu īstā lāča apskāvienā ar vārdiem I missed you so much yesterday! Tā nu tas tagad ir pavērsies. Ja pie Sveinbjörna mēs jutāmies un tikām uzskatīti par labiem un noderīgiem darbiniekiem, tad tagad mēs esam novērtēti vairāk kā jebkad un kļuvuši lieliski un neaizstājami. Kuram gan tas nav patīkami? Tiesa gan, mūsu darbaholisms no tā tikai plaukst un zeļ, un mēs atdodam gan sirdi gan dvēseli, cenšoties būt visu uzslavu vērti.

okeāns nemēdz mums apnikt

Kādu vakaru sēžam ar vīru un pļāpājam un atceramies par savu sapni par manas mammas pārvākšanos uz Islandi. Nekas no tā nesanāca un nevienam par to nebija nekādas intereses. Bet situācija ir mainījusies un kā būtu, ja mēs pamēģinātu tagad? Vīrs pajautā Þórarinnam, viņš sola apdomāties un, pēc nieka divām nedēļām sniedz atbildi un tā ir – mums jāsāk pie tā pierast – pozitīva. Kopīgi nospriežam, ka visiem visērtāk būs, ja mamma lidos uz Islandi kopā ar mums pēc mūsu atvaļinājuma un, priecīgi spiegdama un sajūsmināta bezgala, es varu zvanīt mammai un teikt, ka beidzot, pēc 6 gadiem, mēs atkal dzīvosim vienā valstī! Mammai, protams, tas prasa gan drosmi, gan apņemšanos, bet viņa nenobīstas un apņēmīgi gatavojas aizlidosanai.

Un atvaļinājums pienāk. Brīvdienas Norvēģijā ir burvīgas, draudzene un viņas norvēģu puisis cenšas no visas sirds mūs izklaidēt un iepazīstināt ar visu, ko ir vērts redzēt. Un cik tur ir skaisti, ak jel! Dārgi gan, to nevar noliegt, toties saprotam, ka ļoti uzmanīgi klausoties varam saprast lielu daļu no norvēģu valodā runātā. Vienu no pēdējam dienām vēl uzlabo negaidīts e-pasts no priekšnieka, kurš raksta, ka bez mums viss ir galīgi garām un tāpēc ar nākošo mēnesi mums būs algas pielikums.

Geiranger, Norvēģija. Neticami skaisti.

Ar atvaļinājuma Latvijas daļu vairs neesam tik apmierināti. Nē, mums joprojām šķiet, ka Latvija ir burvīgi skaista, mēs izbaudām labos laikapstākļus – tajā gadā ir tiešām skaists rudens, mēs ar sajūsmu ēdam visus gardumus, pēc kuriem esam noilgojušies un superīgi foršs puisis salabo mana riteņa saplīsušo ķēdi, kad es viena pati esmu mēģinājusi aizbraukt ar mammas riteni pie draudzenes. Es ceru, ka mēs nekad nekļūsim par tiem ārzemju latviešiem, kas prot tikai raukt degunu un apgalvot, ka Latvijā viss ir slikti. Bet, diemžēl, sasodītā atsvešināšanās ir jūtama ar katru gadu arvien vairāk un vairāk un nu jau pat mēs nespējam viņu vienkārši ignorēt. Jau gadu kā esam precējušies un joprojām neesam apbernojušies un, nez kāpēc, lielai daļai cilvēku liekas, ka mums ļoti ir nepieciešama kad jums BEIDZOT būs bērni? Šitā jūs veci paliksiet, sāksies veselības problēmas, vispār nekas nesanāks! tipa lekcija. Jēziņ, es pat vārdos nespēju izteikt cik ļoti mani tas kaitina un ātri vien sāku atbildēt visciniskākās muļķības, kādas vien spēju iedomāties. Un komentāri, tie komentāri par ir visu. Priekš kam diviem cilvēkiem vajag trīs istabas? Un tagad visu mūzu kredīts kaklā? un nu ja, jums jau tur viss ir viegli. Jums jau tas algas milzīgi lielas. un vēl un vēl un vēl. Tas ir mulsinoši un bezgalīgi bēdīgi arīdzan, bet es patiešām neredzu, ko mēs lietas labā varētu iesākt. Es zinu, ka mūsu draugi, vai nu jau būtu pareizāk teikt paziņas, nav slikti cilvēki un neko ļaunu nedomā, bet atšķirīgās pieredzes un intereses mūs ir padarījušas par gandrīz vai svešiem cilvēkiem un reti kurā jomā mūsu viedokļi kaut mazliet krustojās. Un mēģināšana saglabāt attiecības, kad dzīve iet tik dažādos virzienos, izrādās, mums vienkārši nav pa spēkam. Nospriežam, ka nākošgad lidosim, kur citur – pasaule ir liela un ir vēl tik daudz ko redzēt. Un ja nu kāds, patiešām, pēc mums būs tik ļoti noilgojies – biļetes ir nopērkamas arī pretējā virzienā un mēs ar prieku sagaidīsim ciemiņus.

Un tā, pirmo reizi, es apraudos lidmašīnai nosēžoties Keflavīkas lidostā. Aiz priekiem. Mājās, mēs esam mājās! Atvaļinājuma labākais brīdis. Mūsu dzīve, mūsu ikdiena, mūsu skats pa balkonu, mūsu Haffi ar smaidu sejā pie lidostas durvīm. Un arī mamma līdz. Uz palikšanu!

4 domas par “[25] atā, Sveinbjörn, čau, mammu!

  1. Ieva Septembris 17, 2019 / 10:49 pēcpusdienā

    Cik loti loti labi saprotu sajutu par majam.. man ta bija sogad 1.reizi nosezoties Sanmigelas lidosta..pec 11 Portugale nodzivotiem gadiem prieks bija atlidojot nevis ielidojot Riga..sava zinja skumja atzinja, bet neko padarit.

    Publicējis 1 person

  2. Lelde Septembris 18, 2019 / 9:25 pēcpusdienā

    Tavs Instagrams šovakar mani te atveda…
    Trīs stundas un visus tavus ierakstus izlasīju. 🙂
    Kad tiku līdz ierakstam par dzīvokli un mācīšanos dzert vīnu, piegāju pie ledusskapja un ielēju arī sev glāzi un par visu šo jūsu aizraujošo stāstu – Priekā!
    Esmu 6,5 gadus UK. Tik daudz kas arī sasaistijās ar manu piedzīvoto.
    Un vēl apņēmos, ka beidzot jāapciemo Islande. Tur ir TIK SKAISTI!!!
    Paldies par foršu vakaru! 🙂

    Patīk

    • leduszemee Septembris 18, 2019 / 9:27 pēcpusdienā

      Visi ieraksti kopā prasa 3 stundas? Wow.. un paldies 😊

      Patīk

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s