[27] brumm brumm

Tuvojās maijs, mana divdesmitseptītā dzimšanas diena, es esmu pabeigusi visas teorijas skolas un mans vīrs un instruktors ir pārliecināts, ka es esmu gatava vadītāja apliecības iegūšanai nepieciešamajiem eksāmeniem. Teorijas eksāmens aiziet vieglāk par vieglu, pat spīti filipīniešu meiteņu šausmu stāstiem, ka vajagot tulku, jo esot nu briesmīgi sarežģītā angļu valodā visi jautājumi uzrakstīti un no uztraukuma varot nesaprast ne jautājumu, ne atbilde. Nē, paldiesdievam mana angļu valoda septiņos Islandē pavadītajos gados pie manis ir pieķērusies labi un pat vislielākais uztraukums man neliek to aizmirst. Eksāmenu nokārtoju ar pirmo reizi un bez kļūdām.

Braukšanas eksāmens ir mazliet sarežģītāks jautājums, jo eksāmens tiek kārtots ar instruktora mašīnu un mans instruktors dzīvo mazpilsētā netālu no Akureyri, tas ir, aptuveni 400 km no manas dzīvesvietas. Varianti ir divi – vai nu meklēt jaunu instruktoru tepat Keflavīkā un paļauties, ka arī viņš uzskatīs, ka esmu eksāmenam gatava vai arī doties uz Akureyri un kārtot eksāmenu tur. No Eiropas apceļošanas ir atgriezies Haffi, speciāli pieskaņojot atgriešanos mūsu atvaļinājuma plāniem, viņš mums labprāt grib pievienoties, tāpēc no arodbiedrības noīrējam dzīvokli Akureyri uz nedēļas nogali un Valdemārs man apsola pāris braukšanas stundas katru dienu, lai pieradinātu pie mašīnas un pilsētas un pirmdienas rītā esmu pierakstīta braukšanas eksāmenam. Uzaicinam līdz arī mammu un piektdienas rītā visi četri dodamies ceļā. Treniņa pēc vīrs atļauj visus 400 kilometrus braukt man pašai, bet lai gan nekur nesteidzamies un bieži apstājāmies izlocīt kājas, izrādās, ka tas ir visai nogurdinošs pasākums. Pievakarē esam klāt, jāsaka, ka pateicoties dranķīgākajai ziemai vēsturē Akureyri joprojām ir auksts un vietām pat sniega kupenas nav līdz galam izkusušas, iekārtojamies dzīvoklī un dodamies uz tuvāko “Bónusu” iepirkties. Iznākot no veikala mani sagaida pārsteigums – Haffi jau stāv un runā ar Valdemāru, kurš uzreiz man pastiepj savas mašīnas atslēgas. Laiks pirmajai braukšanas stundai! Nopietni? Otrs jaukais pārsteigums ir mana instruktora jaunā mašīna – viņš ir nopircis džipu. Džipu! Kad es esmu gadu trenējusies braukt ar mazauto. Kas pie velna ir tas??? Tu vēl varbūt tanku varēji nopirkt? Kā Tu iedomājies, ka es noparkošos??? Valdemārs tik smejās, ka viņam viņa RAV4 nemaz neliekas tik liels, bet nu jā, salīdzinot ar manējo… gan jau būs labi.

Pirmā braukšanas stunda veicās gluži labi, pat ja esmu nogurusi un pilsēta man ir gluži sveša. Izpildam gan ierasto eksāmena maršrutu, gan visādas improvizācijas par tēmu Man zvanīja Haffi, viņam vajag nopirkt ledu. Pēc tam visi kopīgi pavakariņojam un Valdemārs apgalvo, ka viņš neredz nevienu iemeslu, kāpēc lai es nenokārtotu eksāmenu. Tā arī pavadām brīvdienas, katru dienu vismaz divas stundas braukšanas, pārejā laikā izklaides un vakaros grillēšana uz terases. Vīrs ir man centies iemācīt parkošanās figūras kā uz savu braukšanas eksāmenu Latvijā – precīzi, no punkta A uz punktu B, nepieskaroties blakus vietām. Kad Valdemārs palūdz mani noparkoties atpakaļgaitā tukšā veikala stāvvietā un es, uzbraucot blakus esošās vietas stūrim saku pārdzīvot, ka esmu iebuktējusi “blakus esošo” mašīnu, viņš smejās tik ļoti, ka labu brīdi nevar pat parunāt, līdz beigās izmoca Mēs Islandē nemēdzam neieskaitīt eksāmenu dēļ iedomu mašīnām!

Pirmdienas rīts ir uztraukuma pilns. Trīcošām rokām ēdu savu maizīti ar Nutellu, kad Valdemārs atbrauc man pakaļ uz, taisot kafiju, man jautā Why are you shaking like a leaf? Bet es nevaru neuztraukties – ja es nenokārtošu eksāmenu, viss šis laiks būs kaķim zem astes. Pēdējā pirmseksāmena nodarbībā pieļauju visas iespējamās un pat neiespējamās kļūdas. Bet, iepazīstoties ar eksaminatoru uztraukums sāk atkāpties – tāds mierīgs, vecs onkulis, paspiež man roku un visu eksāmenu sāk ar to, ka novēl man labu veiksmi un apsola nedarīt neko, kas mani varētu traucēt. Un eksāmenu es nokārtoju ar pāris nenozīmīgam kļūdām. Urrā, urrā! Vīrs mani sagaida ar bučām un zemenēm, un aizbraucot mājās, es varu lepni iekāpt mašīnā un viena pati aizbraukt pēc piena.

Un vasara atkal ir klāt un darba ir daudz un pāri galvai, bet jau jūnija vidū mēs dodamies atvaļinājumā un sagaidam savus ciemiņus – vīramāti un vīrabrāli ar meitu un draudzeni. Viņi pie mums ciemosies trīs nedēļas un mēs esam visu saplānojuši – nedēļa arodbiedrības vasaras mājā, kur pa vidu arī Jāņu svinēšana, visādi izbraucieni un izklaides. Lai mums tādā bariņā būtu ērtāk, iemainīsim savu mazauto pret Haffi monsterdžipu. Ir forši, ērti un jauki, ciemiņi labi pavada laiku un Islandē viņiem patīk un trīs nedēļas paskrien gluži nemanot.

Reikjavīkā vizinot tūristus

Atvaļinājuma pēdējai nedēļai ir atstāts “saldais ēdiens” – viens no mūsu lielajiem sapņiem – Vestfjordu apceļošana. Vestfjordi ir tā pavisam nomaļā, dīvainā pussala, kas, skatoties uz Islandes karti, atrodas augšējā kreisajā stūrī – jā, jā, tas pats savādais veidojums. Visnomaļākā, visnepieejamākā, vismazāk apdzīvotā Islandes daļa – visā 22 271 kvadrātkilometru plašajā pussalā dzīvo tikai 7 300 iedzīvotāji, no kuriem 4000 vienīgajā vērā ņemamajā pilsētā Ísafjörðurā. Haffi džipam uzliekam kemperi, sakravājamies, sapērkam pārtiku un dodamies ceļā bez nekāda plāna – brauksim, kur acis rāda, apstāsimies un paliksim, kur sanāks. Nu jau vairs tāda spontāna ceļošana Islandē nav iespējama – milzīgā tūristu daudzuma, it īpaši to tūristu, kuri nemāk uzvesties dēļ, nakšņošana ir atļauta tikai oficiālos kempingos. Bet tajā laikā neviens vēl nesatraucās par kempera noparkošanu jebkur, kur vien tas nevienam netraucē un ja tas nemēslo sev apkārt.

Pirmajā vakarā aizbraucām līdz Drangsnes, kur atrodas apbrīnojami jaukas karstās vannas okeāna krastā – tikai neapdzīvotie Vestfjordi, laikam, var atļauties vannas okeāna krastā, par baltu velti, ar mūžam atvērtu tualeti un dušu turpat blakus. Nakts vidus, apkārt neviena cilvēka, plunčājamies kā divi laimīgi delfīni un tik ļoti, ļoti izbaudām “šeit un tagad”.Turpat kādā klusākā vietā pie Drangsnes pavadām nakti un nākošo dienu veltām Islandes visretāk apdzīvotajai municipalitātei Árneshreppur – 53 cilvēki uz 707 kvadrātkilometriem. Neskarta daba, plašums, pilnīgi atbaidoši ceļi un, patiešām pārsteidzoši, izskaloti baļķi okeāna krastā – Haffi saka, ka tie te atpeldot no Krievijas. Pusdienaslaikā piestājam Djúpavík un sajūtamies kā Sigur Rós filmas “Takk” uzņemšanā. Pilnīga maģija. Ieskrienam arī vietējā hotelī iedzert karstu kafiju, pie sevis smiedamies, ka kafija te, nekurienes vidū, noteikti būs dārgāka kā Reikjavīkas pašā centrā, bet superlaipnais hoteļa puisis mūs pārsteidz ar paziņojumu, ka kafija pie viņiem esot par velti. Varbūt viņš var piedāvāt vēl kaut ko? O jā, mēs ar prieku paņemam arī gabaliņu šokolādes tortes. Dienu piebeidzam Krossnes peldbaseinā.

kāds no bezvārda ūdenskritumiem
SONY DSC
Djúpavík
SONY DSC
baļķi! Islandē!
SONY DSC
mūsu uzticamais kumeliņš

Ar nākošo dienu lēnam dodamies Ísafjörðuras virzienā, izbaudot nesteidzīgu braucienu pa daudzajiem fjordiem un stājoties pasauļoties, kad vien iegribās. Pilsētā gan paliekam oficiālā kempingā, bet vispār jāsaka, ka nav lielas starpības. Kemperis ir ērts un aprīkots ar visu nepieciešamo, mums ir silti un mēs varam pagatavot sev ēst un uzvārīt kafiju.

SONY DSC
fjordi un fjordi
vēl kāds kritums
SONY DSC
Ísafjörður

No Ísafjörðuras dodamies Patreksfjörðuras virzienā un ceļi sāk kļūt tik biedējoši, ka godīgi atzīstos vīram – ja es te būtu iemaldījusies viena pati, tad tagad grieztos riņķī un brauktu mājās. Kaut kur pa ceļam pamanām baseinu – smuku pamestu baseinu, nekurienes pašā vidū, pļavas malā. Blakus uzbūvētas divas tualetes un maza ģērbtuve, turpat netālu dabīgā vanna un pāri ceļam okeāns. Un visapkārt kilometriem tālu nekādas apdzīvotības. Bet baseinā vienmēr silts ūdens, kas visu laiku mainās. Paliekam šajā dienā līdz pat nākamās dienas pēcpusdienai.

rīts kempingā
SONY DSC
Ísafjörður
SONY DSC
ceļi neceļi
peldēties vajg?

Tad pa ceļam mums ir Dynjandi ūdenskritums, patiesībā vesela ūdenskritumu sistēma un tad jau nokļūstam otrā Vestfjordu lielākajā “pilsētā” – Patreksfjörðurā. Tālāk ceļš ved uz Rauðisandur – Sarkanajām Smiltīm – vienīgo balto smilšu pludmali Islandē. Tiesa gan, lai līdz tai nonāktu ir jādodas pāri pļavai, kur ligzdo krías – mazi, bet ligzdošanas laikā neticami agresīvi putniņi, kuri milzu mākoņos uzbrūk kustīgā objekta augstākajam punktam. Īstas Hičkoka šausmas! Un baltās smiltis ir krietni vien tumšākas un rupjākas kā Latvijā, bet pludmale ir vareni skaista un mēs pat, pirmo un vienīgo reizi, pa pusei izģērbjamies un pabradājam pa okeānu.

Dynjandi
SONY DSC
pats lielākais
SONY DSC
kaut kur pie Patreksfjörður
SONY DSC
kría
SONY DSC
sarkanās smiltis

No Rauðisanduras ceļš lēnām virzās uz māju pusi, pavadot pēdējo nakti Vestfjordos kaut kur starp Flókalunduru un Búðardaluru dzerot vīnu pēc izpeldēšanās kārtējā karstajā vannā. Atvaļinājums ir pagājis, ceļošana pa Islandi beigās ir izmaksājusi krietni vien vairāk nekā lidojums uz Latviju, piemēram, bet mēs esam ļoti, ļoti apmierināti ar savu lēmumu un savām brīvdienām – esam gan atpūtušies, gan izgulējušies, gan lieliski pavadījuši laiku. Labākais atvaļinājums no visiem!

kempinga romatika

5 domas par “[27] brumm brumm

  1. Andris G Oktobris 10, 2019 / 10:15 priekšpusdienā

    Kría latviski ir jūras zīriņš. Latvijā arī viņu var sastapt, biežāk caurceļojot.

    Patīk

    • leduszemee Oktobris 10, 2019 / 10:27 priekšpusdienā

      Hmm, es nemaz nezināju. Paldies, ļoti interesanti.

      Patīk

  2. MārtiņšŠ Oktobris 10, 2019 / 6:29 pēcpusdienā

    Nākošajā ceļojumā sagatavojiet plāksnītes ar uzrakstu un iedodiet sevis izvēlētu vārdu kādam bezvārdu ūdenskritumam! 😉

    Patīk

  3. I. Oktobris 11, 2019 / 9:33 pēcpusdienā

    Izlasīju visus ierakstus ar interesi un apbrīnu – gan par piedzīvoto, gan par tādu pacietību un sirdsgudrību savu piedzīvoto tā aprakstīt. Paldies!

    Patīk

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s