cik dārgi ir Islandē?

Dārgi. Auksti un dārgi. Mega skaisti, nereāli dārgi.

Ta da dā! Šis nu ir otrs populārākais priekšstats par Islandi. Un, ko gan es te varu daudz piebilst, ja pat Eurostat mums visiem laipni dara zināmu, ka 2019. gadā Islande bija otra dārgākā valsts Eiropā. Patiesībā, pat tas vēl ir labi. Ir bijuši gadi, kad mēs esam apdzinuši Šveici un bijuši topa pašā, pašā augšgalā.

Protams, tagad Covid-19 laikā, nav labākais brīdis kopējam ekonomikas apskatam – situācija ir pagalam nestabila. Bet nu kaut kādu ieskatu tāpat varu dot. Tātad naudas vienība – Islandes krona (ISK). Smieklīgi mazvērtīga nauda – 1000 ISK = 6,15€ vai 7,17 $, tāpēc tikko ielidojušam cilvēkam varu garantēt pamatīgu rēķināšanu un čakarēšanos. Ar laiku pie tā pierod un tad gadās, atvaļinājumā ieejot Latvijas veikalā, pārsteigti izsaukties: Akdievs, te nekas nav pat simtos!

Skaidru naudu gan reti var redzēt – visur var samaksāt un tiek maksāts ar kartēm, vai šogad jau vairāk ar ApplePay. Autobusa biļetes tiek pirktas mobilajā aplikācijā. Un labi, ka tā. Kamēr banknotes vēl ir gluži noderīgas, tikmēr izdotās monētas ir nu pilnīgi nejēdzīgs, lieks svars kabatā. Var jau protams krāt un pēc tam nest uz banku un mainīt, bet lai kaut ko nebūt sakrātu ir vajadzīgs ļoti, ļoti ilgs laiks.

Cik kas maksā? Nu, iesākumā tūristiem:

  • Auto īre – no 5000 ISK (30€) dienā par parastu mazauto, no 10 000 ISK (60€) par džipu, bet cena stipri iet uz augšu atkarībā no specifikācijām.
  • Viesnīca – starp 10 000 – 20 000 ISK (60-120€) par nakti, diviem cilvēkiem. Parasti bez brokastīm. Un, protams, tas vēl kā paveicās – principā cena var kāpt uz augšu bezgalīgi.
  • Vakariņas – no 3000-5000 ISK (18-30€) vienai personai, neiekļaujot desertu un alkoholu. Tāpat kā ar viesnīcu, cena var kāpt uz augšu vēl stipri, atkarībā no tā cik lepnā restorānā gribas vakariņot, un ko tieši ēst.
  • Tase kafijas – no 250 ISK (1,5€) par kartona krūzīti benzīntankā, līdz 600 ISK (3,5€) un vairāk par tasi kafijas restorānā.
  • Litrs benzīna – 224 ISK (1,37€). Tiesa gan, dažās pašapkalpošanās stacijās var atrast lētāk.

Aptuveni tā. Cik aptuveni izmaksātu nedēļa Islandē diviem cilvēkiem? Es ieteiktu rēķināties ar vismaz 200 000 ISK (1200€) par relatīvi mierīgam brīvdienām, bez ekskluzīvām izklaidēm. Tikko kā gribas kaut ko īpašāku, jārēķinās, ka cipars var kāpt uz augšu dramatiskā ātrumā.

Ja jau esmu līdz šai tūrisma reklāmai tikusi, varu arī dot pāris ieteikumus, kā ietaupīt:

  • Nelidojiet “karstajā sezonā” – būsim godīgi, mūsu vasara tāpat jums liksies par vēsu. Protams, protams, vasarā ir lielāka iespēja izvairīties no pavisam nelāgiem laikapstākļiem, bet tomēr – kā paveicās. Toties rudenī un pavasarī var paveikties ar gluži jauku laiku, bet daudzas autonomas, viesnīcas, izklaides un arī lidmašīnas biļetes būs lētākas. Ziemā vēl pat lētākas, bet iespēja, ka paveiksies ar labu laiku vēl stipri samazinās. Toties var redzēt ziemeļblāzmu un doties slēpot.
  • Rezervējiet visu laicīgi – laicīgi rezervējot var dabūt vislabāko cenu. Tā nu tas ir.
  • Izvēlieties AirBnB vai apskatiet vasaras māju piedāvājumu bungalo.com. Iespēja pašiem pagatavot maltītes nāks par labu jūsu maciņam.
  • Ja ceļojat vasarā, apsveriet iespēju noīrēt kemperi. Ja vien esat spējīgi izdzīvot ierobežota komforta apstākļos, brīvdienas būs lieliskas – kempingi ir daudz lētāki par viesnīcām, tie ir visur, neko nav jārezervē, brīvs kā putns gaisā un brauc, kur acis rāda.
  • Lētākais pārtikas veikals ir Bónus, daudz neatpaliek Krónan. Diennaktīgie un mazo ciematiņu veikali būs jūtami dārgāki.
  • Dzeriet ūdeni! Nopietni. Islandes ūdens ir labākais pasaulē un pirkt jebko pudelē ir bezjēdzīga izšķērdība. Uzpildiet savu ūdens pudeli ar krāna ūdeni jebkurā vietā un gatavs. Izbaudiet arī glāzi ūdens pie sava ēdiena restorānā – vīnu labāk nopērciet taxfree ielidojot un iemalkojiet savā viesnīcas numuriņā.
  • Apdomājiet labi, vai jums ir vajadzīgas visas izslavētās izklaides. Protams, Blue Lagoon ir Islandes reklāmas seja, bet burvīga peldēšanās var sanākt arī Secret Lagoon, Mývatn Natura baths, ja esat ziemeļos, vannā var pasēdēt kraumā vai Fontanā un, galu galā, arī parasts peldbaseins nemaz nav zemē metams. Īpašas bezceļu ekskursijas vietā var arī uzkāpt Esjā vai Reykjadalur pie Hveragerðiem un būs gan interesanti, gan īpaši.
  • Nepērciet suvenīrus lielajos suvenīru veikalos. Ja nu ļoti kārojas pēc magnēta vai pufina atslēgas piekariņa, pērciet to lidostā. Daudz interesantāk būs apmeklēt Reikjavīkas tirgu – brīdinu, tur gan nelāgi ož – bet pašu lētāko lopapeysu var paveikties atrast kādā no Sarkanā Krusta veikaliem.

Un kā tad ir ikdienā?

Nu re, šis raksts man ir pilns ar dažādām listēm un te es varu pievienot vēlvienu. Tātad, cenas, kas vairāk attieksies uz cilvēkiem, kuri plāno te būt ilgāk par brīvdienām:

  • Litrs piena ~ 169 ISK (1.03€)
  • Kilograms kartupeļu ~ 350 ISK (2,14€)
  • Dzīvokļa īre Reikjavīkā ~ 200 000 ISK (1200€) par vidēju vienas/divu guļamistabu dzīvokli.
  • Dzīvokļa iegāde Reikjavīkā ~ 40 milj ISK (244 000 €) par vidēju vienas/divu guļamistabu dzīvokli.
  • 5 gadus veca Toyota Corolla – 1,5 milj ISK (9000€).
  • Vidējs ledusskapis ~ 100 000 ISK (600€)
  • Matu griezums sievietei frizētavā ~ 9000 ISK (55€)
  • Riepu maiņa parastam vieglajam auto ~ 12 000 ISK (73€)

Gribēju arī pierakstīt cik maksā parasti džinsi, piemēram no H&M, bet pateicoties Covid-19 nevaru atrast nevienu darbojošos interneta veikalu un apģērbu veikalos neesmu bijusi ak cik sen. Bet, lai nu paliek. Pavisam skaidrs ir tas, ka arī apģērbs nav lēts.

Kāpēc ir tik dārgi?

Nu, būsim godīgi. Islande ir maza valsts okeāna vidū. Viss, kas netiek ražots uz vietas, ir jāved uz šejieni garu ceļa gabalu. Tas nav lēti. Krona ir arīdzan ļoti nestabila valūta – tūrisma buma laikā, kronas kurss bija labs un tāpēc tūristiem viss likās ļoti dārgs. Tagad varbūt tūristiem viss liekās lētāks, bet… visas ievestās lietas kļūst arvien dārgākas un dārgākas.

Arī darbaspēks Islandē ir dārgs, labi apmaksāts un arodbiedrību aizsargāts. Bet, protams, algas, atvaļinājumi, atvaļinājumu un Ziemassvētku prēmijas no kaut kā ir jāsedz. Vienmēr, kad lasu Islandē dzīvojošo ārzemnieku forumos jautājumus: kur var nopirkt/izdarīt to lēti? gribu mazliet iesmiet un pajautāt: kā ar jums pašiem, negribat pastrādāt lēti?

Un last but not least – atkārtosim vēlreiz – Islande ir maza valsts okeāna vidū. Runāt par īstu konkurenci būtu mazliet naivi. Ja izvēles ir tik cik ir, ir pilnīgi skaidrs, ka cilvēki pirks to, kas ir un maksās cik jāmaksā. Un kamēr cilvēki pērk, kāpēc nepārcenot? Lūk, kādu skeču islandiešu humoristi uztaisīja 2017. gada – kad atvērās Costco – Vecgada vakara humora šovam. Tas nav melots. Un arī Costco atvēršana īsti neko nemainīja.

Bet cik tad jums tur maksā?

Absolūti minimālākā alga, ko cilvēkam var likumīgi maksāt par pilnas slodzes darbu ir 335 000 ISK (2044 €) mēnesī. Pirms nodokļiem. Vidējā alga 754 000 ISK (4600 €). Arī pirms nodokļiem. Nodokļiem ir trīs līmeņi – ienākumiem līdz 336 916 ISK nodokļu likme ir 35,04%. No 336 917 – 945 873 ISK nodokļu likme ir 37,19%. Ienākumiem virs 945 873 ISK nodokļu likme ir 46,24%. Ar nodokļiem tiek aplikti visi ienākumi – bezdarbnieka pabalsts, māmiņalga, dividendes, pat personīgais pensijas uzkrājums. Katram pienākās standarta nodokļu atlaide – persónuafsláttur – 54 628 ISK (333 €) mēnesī. Viens no pāra var izmantot otra nodokļu atlaidi, piemēram, ja otrs zaudējis darbu. Nekādu nodokļu atvieglojumu par bērniem vai citiem apgādājamajiem nav. Vēl no algas tiek iemaksāti 4% pensijas fondā, pēc brīvas gribas vēl 2-4% personīgajā pensiju fondā, un vismaz 1% arodbiedrībai. Tā nu no vidējās algas cilvēkam “uz rokas” paliek 490 000 ISK (2990 €), bet no minimālas algas 251 485 ISK (1530 €).

Ar tādiem nodokļiem noteikti ir milzīgs valsts atbalsts!

Nu, ne gluži. Islande pavisam, pavisam noteikti nav valsts uz kuru būtu vērts pārcelties dēļ pabalstiem. Kas ir tāds, kas parastam cilvēkam būtu noderīgs un pieejams? Sāksim ar bērnu pabalstiem:

Tātad, “māmiņalga”, kas Islandē būtu arī “tētiņalga”, jo vismaz trīs mēnešus bērna kopšanas atvaļinājumā atrodas tētis. 80% apmērā no vidējiem gada ienākumiem. Gadu aprēķina līdz pusgadam pirms bērna piedzimšanas. Ja pirms bērna piedzimšanas kāds no vecākiem nav strādājis, tam pieejamā “māmiņ/tētiņalga” ir 80 341 ISK (490€) mēnesī. Pavisam ne iespaidīgi.

Bērnunauda vai bērnu pabalsts – par pirmo bērnu 234 000 ISK (1429€) gadā, par katru nākošo 279 200 ISK (1705€) gadā. Vientuļajiem vecākiem vairāk – 390 700 ISK (2386 €) un 400 800 ISK (2448 €). Par katru bērnu līdz 7 gadu vecumam ir vēl papildus piemaksa 140 000 ISK (855 €) gadā. Bet! Bērnunauda ir atkarīga no vecāku ienākumiem. Ja vecāku ienākumi gadā pārsniedz 7,8 milj ISK – un tie pārsniedz, pat tad ja abi vecāki saņem minimālo algu – bērnunauda tiek samazināta par noteiktu procentu no tās ienākumu summas, kas ir lielāka par tiem 7,8 milj ISK. Ja vecāku ienākumi pārsniedz 11 milj ISK gadā, tad summa tiek samazināta vēl jo vairāk. Diezgan sarežģīta rēķināšana. Bet beigās var gadīties kā mums ar vīru – pirmā bērnunauda, ko mēs pēc meitas piedzimšanas saņēmām bija veseli 8000 ISK (50 €) katram. Četrreiz gadā. Nē, es nesūdzos, bet kā piemērs der labi.

Kas vēl ir pieejams? Ir īres pabalsts, ko sniedz pašvaldība. Lai saņemtu īres pabalstu ir jāīrē īsts dzīvoklis – studio apartamenti tam neatbilst – un jābūt pašvaldībā apstiprinātam īres līgumam. Pabalsta lielums ir atkarīgs no ienākumiem un, piemēram, pāris kurā abi pelna minimālo algu un dzīvokļa īres cena ir 250 000 ISK (1520 €) mēnesī, var cerēt uz 36 000 ISK (220 €) lielu īres pabalstu.

Cilvēkiem, kuri ir iegādājušies nekustamo īpašumu, ņemot hipotekāro kredītu, reizi gadā tiek atmaksāta daļa no procentos samaksātā naudas. Summa ir atkarīga no procentos samaksātās summas, atlikušās kredīta summas, īpašuma vērtības un ienākumiem, bet nekad nebūs lielāka kā 630 000 ISK (3850 €) pārim, 525 000 ISK (3200 €) vientuļajam vecākam vai 420 000 (2565 €) cilvēkam, kas dzīvo viens. Lieki teikt, ka parasti summa ir stipri mazāka par maksimumu.

Vēl, protams, it īpaši šajā laikā ir svarīgs bezdarbnieka pabalsts. Bezdarbnieka pabalstu var saņemt 30 mēnešus. Pamata bezdarbnieka pabalsts, ja cilvēks ir strādājis pilna laika darbu, ir 289 510 ISK (1770 €) mēnesī. Bet pirmos sešus mēnešus cilvēks saņem uz ienākumiem balstītu pabalstu – 70% apmērā no pusgada vidējiem ienākumiem.

Tā lūk ar to valsts atbalstu. Ir, protams, vēl arī pensijas un medicīna un izglītība un kas tik vēl ne. Nodokļus maksāt ir vērts un nodokļus maksā gandrīz vai visi – aplokšņu algas ir ekstrēms retums.

Bet pudelīte šnabja maksā 70€, pat Islandes medmāsas nevar to atļauties!

Nu, ne gluži 70€. Pēc dotā brīža kursa 1 litrs šņabja izmaksās ap 8000 ISK (50€), vienkārša sarkanvīna pudele 2300 ISK (14 €) un bundžiņa parasta alus 389 ISK (2,38 €). Tas, protams, ir Vīnabodē. Ārpus mājas alus kauss izmaksās no 1000 ISK (6 €), glāze parasta vīna 1200 ISK (7,30 €) un glāze kokteiļa 2000 ISK (12 €) un uz augšu. Protams, cenas variē atkarībā no vietas, šis ir pieticīgi vidējais variants.

Man gan jāsaka, es (diemžēl) vēl nekad neesmu satikusi nevienu cilvēku, kurš nebūtu varējis iedzert tikai tāpēc, ka nevar atļauties – tie cilvēki, kam tas ir tik svarīgi, vienmēr atrod iespēju, drīzāk atsakoties no kaut kā cita. Tie, kam iedzeršana nav vienīgais hobijs, ar dārgajām alkohola cenām sadzīvo gluži mierīgi un, godīgi sakot, ja arī kāda medmāsa ir nolēmusi labāk kādu pudeli nepirkt – vai tas ir kas slikts?

Un kādi tad ir secinājumi?

Islande patiešām ir dārga. Atšķirībā no priekšstatiem par aukstumu, te pat nekas nav daudz atspēkojams. Kā tūristi esiet gatavi te atstāt pamatīgu naudas kaudzīti – visdrīzāk tas būs to vērts.

Bet nevajag domāt, ka te nevar izdzīvot. Islande ir strādājošu cilvēku zeme. Ja cilvēkam ir – vai vismaz kādu laiku ir bijis – darbs, tad iespēja, ka viņš nonāks saspīlētā finanšu situācijā ir tikai īpaši neveiksmīgu sakritību vai pavisam nejēdzīgas personīgā budžeta plānošanas dēļ. Un islandieti varēs vienmēr atpazīt pēc tā, ka viņš nonācis jebkurā citā valstī iepērkas kā traks un pēc izkāpšanas no lidmašīnas uzreiz stūrē uz duty free veikalu – izpirkt savu alkohola kvotu.

cik auksti ir Islandē?

Islande? Brrr, tur tak ir auksti.

Ak jel, cik bieži es šo esmu dzirdējusi, iepazīstoties ar cilvēkiem un pasakot, kur es dzīvoju. Tāpēc, arī ātrās Twitteraptaujas kas jums pirmais ienāk prātā par Islandi? daudzie auksti, auksti, auksti man nebija nekāds pārsteigums. Izklausās jau arī… auksti. Leduszeme, paskaties tik uz karti – tur tālu, tālu Ziemeļos.

Tomēr, patiesi auksti Islandē tikpat kā nekad nav, protams, ja runājam par apdzīvotām un apdzīvojamām vietām, nevis par ledājiem un visu mežonīgo, kalnaino salas viduci. Vidējā gaisa temperatūra Reikjavīkā ir aptuveni 12°C vasarā un ap 2°C ziemā. Latvijas Latvijas Vides, Ģeologijas un Meteroloģijas centrs man saka, ka Latvijas vidējā gaisa temperatūra ir tikai par pāris grādiem augstāka vasarā un zemāka ziemā, tā kā par aukstumu kā tādu islandieši īpaši sūdzēties nevar. Gadās gan katru ziemu tas pāris dienas, kad temperatūras atzīme nokrīt zem -10°C, bet tas tomēr notiek tik reti, ka sirdsapziņa neatļauj daudz kurnēt. Un arī vasaras 12°C ir tāds stipri nosacīts – ja uzspīd saulīte, gaiss var iesilt arī līdz 20°C un pie tādas temperatūras, atrodot labu aizvēju, var justies jau gluži kā Spānijā.

Bet jums tur tas briesmīgais, no kājām nost gāzošais vējš!

Lūk! Lūk vējš ir tas nelietis, kas liek cilvēkiem atcerēties, ka viņi Islandē ir nosaluši vairāk kā jebkad un jebkur savā dzīvē. Ziniet tos laikapstākļu appus, kas vienmēr pieliek blakus reālajai gaisa temperatūrai savus “real feel”. Viņi vienmēr nozog vismaz pāris grādus un taisnība vien viņiem ir – tāds mazliet svelošs ziemeļu vējš, arī tos pašus pāris grādus zem nulles var padarīt krietni vien jūtamākus. Islandes līdzenajā daļā vidējais vēja ātrums svārstās starp 6-8 m/s vasarā un 10-11 m/s ziemā, kas it kā neizskatās nemaz tik traki, bet tomēr tur ir daudz dažādu sīkumu, kurus jāņem vērā. Vēja ātrums ir ļoti atkarīgs no reljefa – jo augstāk, jo vējaināk – un no atrašanās vietas kā tādas. Īpaši vējainas, protams, ir salas un pussalas, tāpēc pēc astoņiem Reykjanesas pussalā nodzīvotiem gadiem man Liepājas brāļu – Pilsētā Kurā Piedizmst Vējš izsauc aptuveni tādu pašu sejas izteiksmi kā manas četrgadīgās meitas stāsti par to, ka viņiem dārziņā šodien bija īsts krokodils. Viņiem tur piedzimst vējš, cik piemīlīgi.

Kad vējš uzpūš tik ļoti, ka Seljalandsfoss ūdenskritums netiek līdz zemei.

Par vētru tiek uzskatīts vējš, kā ātrums pārsniedz 18m/s un tādas gadoties aptuveni 10-20 dienas gadā, no vēja salīdzinoši aizsargātajās vietās. Augšā kalnos, valsts vidienē tādu dienu katru gadu ir vairāk kā 50. Un, protams, 18 m/s ir vēl tāda salīdzinoši pieticīga vētra, lai gan arī pie tādas vēja brāzmas pārsniedz arī 30 m/s. Bet tā īsti nopietni viss paliek, kad vidējais vēja ātrums kā tāds pārsniedz 30 m/s un Islandes absolūtais rekords ir 62,5 m/s stabila vēja ātruma un 75,5 m/s brāzmās, vismaz tā saka Veðurstofa Íslands .

Attiecībā no vēja ātruma, tā pati Veðurstofa mēdz uzlikt brīdinājumus – dzeltenu, oranžu vai sarkanu. Dzeltens – tā ir parasta vētra. Varbūt jāatliek kādas izklaides un tūristiem ieteikts palikt tur, kur viņi ir, bet kopumā dzīve turpinās kā ierasts. Oranžais brīdinājums – tas jau ir nopietni. Pie oranžā brīdinājuma apdrošināšanas kompānijas mēdz atsūtīt SMS, cilvēki turās pie laternu stabiem, tiek slēgti ceļi un pūsts prom viss, kas nav labi nostiprināts. Arī dranķīgāk uzlikti jumti – lai gan vispār jāsaka, ka jumtus Islandē liek kārtīgi. Viņi zin, kur viņi dzīvo. Sarkanais brīdinājums – tā jau ir apokalipse. Slēgtas skolas, slēgti ceļi, cilvēkiem ieteikts palikt mājās. Bet, ticiet vai nē, sarkanais brīdinājums gadās ārkārtīgi reti, tikpat kā nekad.

Visvētrainākais, protams, ir rudens un ziema. Parasti, tā pa kārtīgo rudens sākumu iezīmē pirmā īstā vētra, ar lidojošiem, vasarā tik populārajiem bērnu batutiem, kuri mēdz tikt aizpūsti pie kaimiņiem un tālāk. Tā teikt, vakar tev vēl nebija batuta, bet šorīt jau ir – piemēram uz mašīnas. Skati mēdz būt patiešām iespaidīgi – apgāztas mašīnas, izmētāti okeāna krastmalas akmeņi un dažāda mēroga skādes. Tā kā ar kokiem Islande nav slavena, tad pārrāvumi elektroapgādē gadās ne tik bieži un, lielākoties, tad ja spēcīgajam vējam pievienojās kāds burvīgs specefekts – piemēram sniegs vai lavīna. Bojāgājuši cilvēki ir ekstrēms retums un visas skādes, lielākoties, ir finansiālas – ganāmpulki, jumti, stikli, mašīnas… tā kā, lai gan īpašuma apdrošināšana Islandē nav obligāta, tā ir ļoti, ļoti vajadzīga un noderīga lieta.

Pateicoties vējam mēs iemācamies arī daudz dažādus knifiņus – piemēram to, kā novietot mašīnu, lai atverot durvis tās neaizlidotu pa gaisu, vai labākajā gadījumā neiesistu blakus esošajai mašīnai pamatīgu bukti. Savukārt ne pārāk labus logus, spēcīgas vētras laikā, var izglābt uz rūtīm ar izolācijas lentu uzlīmēti X.

Un tad vēl tur visu laiku līst!

Nu kāpēc visu laiku? Tikai mazliet vairāk kā vidēji 213 dienas gadā. Ja ātri iemet googlē, tad izrādās, ka Latvijā nokrišņu ir ne tik daudz mazāk – vidēji 180 dienas gadā, un 600 mm pret Islandes 800mm, tāpēc kārtīgam latvietim par slapjumu Islandē nevajadzētu daudz sūdzēties.

Nokrišņi var būt visdažādākie – smalkais lietus, lietus, slapjš sniegs, sniegs, krusa. Tie var arī gluži mierīgi sekot viens otram gan manis nosauktajā, gan arī pilnīgi nejauši izvēlētā secībā. Ne velti tik lielu popularitāti bauda teicieni: Tev nepatīk laikapstākļi? Pagaidi piecas minūtes! un Mums ir visi četri gadalaiki. Vienā dienā. Vēja virziena maiņa var izraisīt straujas temperatūras un attiecīgi arī nokrišņu izmaiņas.

Vissausākie, teorētiski, ir vasaras mēneši, nokrišņiem bagātākie – rudens un ziemas, bet atšķirība nebūt nav liela un vidēji vismaz 10 lietainas dienas ir katru mēnesi un gadās arī tādi burvīgi brīži, kad visas šīs 10-15 dienas iekrīt viena pēc otras, nepārtrauktā divu nedēļu slapjumā un pelēkumā. Pateicoties vējam, lietus parasti līst nevis vertikāli, bet horizontāli un, ja tas ir smalkais lietus, tam piemīt īpašs talants iespraukties pa katru, pat vismazāko vīlīti.

Vēl jo lielāku šarmu šī kombinācija iegūst ziemā, ja nepārtraukti snieg divas nedēļas no vietas, ar sniegavētru divreiz, trīsreiz nedēļā. Redz, Islandē nav sētnieku un par savas mājas durvjupriekšu jārūpējas katram pašam. No rīta jāizrok mašīna no garāžas vai stāvvietas, un arī ceļš, lai arī kur gribētos nokļūt, nebūs no tiem patīkamākajiem – nepārtraukti tīrīti tiek tikai lielie ceļi, mazās ieliņas, it īpaši agri no rīta ir pieputinātas pilnas un iesprūst kupenā var jebkur. Tāpēc arī tik ļoti populāras ir apvidus automašīnas, pat dzīvojot pilsētas centrā. Bet tomēr nav tā, ka tās būtu gluži visiem – tā nu sniegainos rītos labi cilvēki, kam ir augsti un spēcīgi džipi, mēdz iekraut bagāžniekā troses un āķus un brīvprātīgi braukāt pa pilsētu un vilkt ārā nabaga iestigušos.

Tad kopumā tomēr dranķīgi?

Kā lai uz šo atbild? Tas atkarīgs, kā uz to visu skatās un gan viedoklis nežēlīgi auksti un vējaini gan forši skarbs klimats ir vienlīdz labi. Manuprāt tūristi un vietējie Islandes klimatu uztver un izjūt pavisam atšķirīgi. Tūristam tomēr ir kaut kāds ierobežots laika sprīdis, kad visu apskatīt un izdarīt, ko viņš ir ieplānojis, un tad nu viņš iet, brauc un dara, ja vien laiks nav palicis tik traks, ka tas nav iespējams. Un, ja nu tūristam tā paveicās, ka viņa nedēļa Islandē iekrīt tieši nedēļā, kad visu laiku ir apmācies, lietains un vējains, tad viņš iet, brauc un dara un procesa laikā salīst un nosalst. Lai brīvdienas maksimāli izdotos ir jāatcerās divi atslēgas vārdi: ūdensizturīgs un vēja necaurlaidīgs. Apģērbam un apaviem ir jābūt ūdensizturīgiem un vēja necaurlaidīgiem, visu kas zem tā, ieteicams vilkt sīpoliņā – kārtu kārtām. Lai var vilkt virsū – vai nost – ja laiks negaidīti uzlabojās.

Vietējie tikmēr sēž savās siltajās mājās – apkures sezona mums ir vienmēr – un ar mašīnu aizbrauc uz baseinu, kino vai restorānu, pārgājieniem, pastaigām un izbraucieniem izvēloties dienas, kad laiks ir labs. Ticiet man, tās gada dienas, kad laiks ir labs, mēs no sirds izbaudam – ne velti, Islandē pastāv tāds termins kā sun guilt – kad tu jūties vainīgs un neiederīgs, ja saulainu dienu atļāvies pavadīt mājās, piemēram, paģirains guļot pie TV. Nē, saulainajās dienās mēs visi esam ārā.

Personīgi es ar Islandes klimatu sadzīvoju ļoti labi. Augstāk minēto iemeslu dēļ, man patiesībā ir tikai trīs džemperi un termoveļas komplektu es izvelku no skapja tikai pāris reizes gadā. Ja nu ir kaut kas, kas patiešām ļoti un briesmīgi krīt uz nerviem, tad tas ir tas pavasara jociņš, kad pēc kādas nedēļas silta un pavasarīga laika, kad liekas, ka vasara jau tikpat kā ar roku aizsniedzama, ziema uzmet vēl pāris nedēļas puteņojoša ārprāta, bet mani draugi, radi un paziņas no citām zemēm to izmanto lai sacenstos ar bet pie mums šodien +19. Tas nu gan nav forši.

Islandē ir tumšs, auksts un nav ko darīt?

Ierakstīju Twitterī par islandiešu mīlestību uz Eirovīziju un ne puse dienas nepagāja, kā uzpeldēja tik populārais mīts, ka tiem tur, aukstumā, vispār nav ko darīt, tur ir tumšs un nekas nenotiek. Protams, katram ir savs priekšstats par to, kas ir un kas nav notikumi, bet, manuprāt, tas ir mazliet nepelnīti.

Un, runājot par to pašu Eirovīziju. Jā, tā nav pasaulē kvalitatīvākā mūzika, vai pasākums ar to dziļāko domu. Bet Eurovision party ir forši! Cilvēki savācās kopā, grillē, fano par saviem favorītiem, rīko smieklīgas drinking games un labi pavada laiku. Islandieši ir lepni par savu valsti, lai gan tas viņiem netraucē pašiem par sevi sulīgi pasmieties, viņi pavelkās uz jebkuru pasākumu, kur ir iespēja sevi pārstāvēt starptautiski – Eirovīzija, futbols, handbols, basketbols, literatūra, you name it. Ja kaut kur piedalīsies kāds islandietis, viņam noteikti sekos fanu pulciņš.

Vai Islandē nav ko darīt? Hmm, atkarīgs no gadalaika, laikapstākļiem un vēlmēm, protams. Ja gribās dejot pludmales ballītē ar krāsaina kokteiļa glāzi rokā, šī nebūs īstā vieta. Ja kārojas visu atvaļinājumu šopingot un vakarus pavadīt restorānos – jābūt ļoti bagātam, bet tāpat nebūs gluži tas. Bet, ko tad te darīt? Skatīsimies secīgi:

Janvāris: Ziemassvētki ir beigušies, izpārdošanas ir sākušās. Visjēdzīgākais laiks, lai iepirktos, viss būs krietni lētāk kā parasti. Ja ir sniegs, dodies slēpot, Bláfjöll trase atrodas 34 km no Reikjavīkas. Ir iespēja uz turieni aizvizināties arī ar autobusu. Tur būs apgaismots un tumsa netraucēs. Skaties ziemeļblāzmu, skaidrā naktī dodies ārā no pilsētas un ķer skatus. Ja nav mašīnas, ir arī tūres ar autobusu. Tev ārā ir auksti? Baseinos vienmēr ir silts ūdens! Izvēlies tuvāko vai tālāko un pavadi dienu sēžot karstā vannā. Pieslēdz klāt kādu no daudzajiem SPA un palutini sevi vēl vairāk. Vajag vairāk kultūras? Dark Music Days Harpā, kas pati par sevi ir apskatīšanas vērta, vai kāds no patiešām neskaitāmajiem muzejiem – katrai gaumei.

Februāris: Slēpošana, baseins un muzeji joprojām ir pieejami. Ja neveicas ar ziemeļblāzmu, paskaties uz smukām gaismiņām. Kaut kad no janvāra līdz februāra vidum iekrīt Þorrablót – atrod kādu vietu, kas tev servēs visu tradicionālo ēdienkarti – pūdētu haizivi, aitas galvu, auna pautus un tādā garā, varēsi šausmināties vai sajūsmināties.

Marts: Muzejs, baseini un visdrīzāk slēpošana joprojām pieejami. Dienas kļūst garākas, vieglāk un interesantāk doties garākos izbraucienos. Filmu festivāls . Dizaina festivāls.

Aprīlis: Muzejs, baseini un varbūr arī slēpošana un ziemeļblāzma vēl pieejami. Dienas palikušas krietni garākas, ja laikapstākļi atļauj vari uzkāpt Esjā, vai izvēlēties kādu citu hiking taku. Reikjavīkas blūza festivāls. Starptautiskais literatūras festivāls katru otro gadu. Ja esi jau paguvis noilgoties pēc ziemas, Laugardalurā ir ledus halle.

Maijs: Dienas jau ir pavisam garas, varbūt arī laiks jau ir labs – dodies pie dabas. Makšķerēšanas sezona vietām ir sākusies. Okeānam licenci nevajag, ezeriem un upēm gan. Ja laiks ir draņķīgs – muzeji un baseini, visu gadu, mierīgi. Ja esi futbola fans – Islandes čempionāts jau ir sācies, izvēlies savu vietējo komandu un aizej uz spēli. Tāds futbols par prastu? Aizej noskatīties kādu no pēdējam Premjerlīgas vai Čempionu līgas spēlēm bārā un satiksi kaudzi ar domubiedriem. Un aizej un sasodītu Eurovision party, ja kāds tevi uzaicina.

Jūnijs: Par tumsu vairs nevar sūdzēties. Ir gaišs visu diennakti! Color Run. Jūras svētki. 17. jūnijs – Nacionālā diena – pasākumu netrūkst. Vikingu festivāls Hafnarfjordurā. Secret Solstice festivāls. Apmeklē Heiðmörk un papriecājies par islandiešu mežu, kalni būs klāti ar ziedošām puķēm un nebūs ne drūmi, ne pelēki.

Jūlijs: Joprojām gaišs, iespējams arī silts. Labs laiks, lai dotos uz Zilo lagūnu vai kādu citu brīvdabas peldvietu. Var pat nosauļoties. Ja interesē golfs, iespēju netrūkst. Reykjavik Fringe festivāls. Ja baseini un muzeji jau apnikuši, var iemēģināt Reikjavīkas naktsdzīvi – īstā jautrība sākas pēc pusnakts un, ja nav plānots dzert līdz bezsamaņai, tad gluži nebankrotēsi arī.

Augusts: Verslunarmannahelgi – visi ceļo. Ja ir iekšā, var aizbraukt uz Þjóðhátíð – kārtīgs brīvdabas festivāls, kuru vēl nav pārņēmuši tūristi. Reikjavīkas praids. Kultūras nakts, kas noslēdzas ar bezgala jauku salūtu pie tikko atkal atnākušās tumsas. Baseinus un muzejus arī neviens vēl nav aizslēdzis.

Septembris: Jā, laikapstākļi atkal sāk čakarēties. Var sākt iemēģināt boulingu, vai Reykjavik Escape, piemēram. Reikjavīkas džeza festivāls. Reikjavīkas starptautiskais filmu festivāls. Pastaigā pa parkiem un papriecājies par vietējo zelta rudeni, pirms vētras ir aizpūtušas visu to smukumu prom.

Oktobris: Saģērbies silti un aizbrauc apskatīties Imagine Peace Tower iedegšanu un redzēt dzīvu Joko Ono. Var atsākt ziemeļblāzmas medības. Baseini un muzeji joprojām ir pieejami.

Novembris: Jā, paliek tumšs atkal, un rudens vētras varbūt jau ir pārtapušas par sniega vētrām. Iespējams, ka vari atsākt slēpošanu, varbūt ir pietiekami auksts, lai paslidotu uz aizsalušā Reykjavíkurtjörn, ja ne – pabaro tur putnus. Tie liekēži ir tā pieraduši, ka viņus baro, ka pat uz siltajam zemēm nelido. Iceland Airwaves festivāls.

Decembris: Gada tumšākais mēnesis. Pilnīgs Ziemassvētku trakums. Ja vien tu neesi zvērināts Grinčs, tumšo laiku daudz priecīgāku padarīs neskaitāmās Ziemassvētku lampiņas un rotājumi. Ir cilvēki, kuri tā aizraujās, ka padara savu pagalmu par īstu Ziemassvētku izstādi. Apmeklē Ziemassvētku tirdziņu Hafnarfjordurā, mīlīgi bez gala. Ingolfstorgā, pašā Reikjavīkas centrā, ir atvērta slidotava. Iemaldies Reikjavīkas tirgū un sapērc dīvainas lietas dāvanām. Jaungada naktī meklē pēc iespējas augstāku vietu, islandieši ir traki, pilnīgi traki uz salūtu, ko redzēt būs!

Tās, protams, nav vienīgās izlaides un aktivitātes, tikai tāds ātrs uzmetums, ko patiesībā jebkurš var sagūglēt. Neesmu nekāds influenceris vai tūristu ceļvedis, galu galā. Bet gribēju parādīt, ka mēs te visi nesēžam drūmi blenžot televizorā, ar trim lopapeysām mugurā.

Un, ja nu kādam vēl aizvien liekas garlaicīgi kā ellē – katram ir tiesības uz savu viedokli – brauciet vienkārši kaut kur citur.