Islande? Brrr, tur tak ir auksti.
Ak jel, cik bieži es šo esmu dzirdējusi, iepazīstoties ar cilvēkiem un pasakot, kur es dzīvoju. Tāpēc, arī ātrās Twitteraptaujas kas jums pirmais ienāk prātā par Islandi? daudzie auksti, auksti, auksti man nebija nekāds pārsteigums. Izklausās jau arī… auksti. Leduszeme, paskaties tik uz karti – tur tālu, tālu Ziemeļos.
Tomēr, patiesi auksti Islandē tikpat kā nekad nav, protams, ja runājam par apdzīvotām un apdzīvojamām vietām, nevis par ledājiem un visu mežonīgo, kalnaino salas viduci. Vidējā gaisa temperatūra Reikjavīkā ir aptuveni 12°C vasarā un ap 2°C ziemā. Latvijas Latvijas Vides, Ģeologijas un Meteroloģijas centrs man saka, ka Latvijas vidējā gaisa temperatūra ir tikai par pāris grādiem augstāka vasarā un zemāka ziemā, tā kā par aukstumu kā tādu islandieši īpaši sūdzēties nevar. Gadās gan katru ziemu tas pāris dienas, kad temperatūras atzīme nokrīt zem -10°C, bet tas tomēr notiek tik reti, ka sirdsapziņa neatļauj daudz kurnēt. Un arī vasaras 12°C ir tāds stipri nosacīts – ja uzspīd saulīte, gaiss var iesilt arī līdz 20°C un pie tādas temperatūras, atrodot labu aizvēju, var justies jau gluži kā Spānijā.
Bet jums tur tas briesmīgais, no kājām nost gāzošais vējš!
Lūk! Lūk vējš ir tas nelietis, kas liek cilvēkiem atcerēties, ka viņi Islandē ir nosaluši vairāk kā jebkad un jebkur savā dzīvē. Ziniet tos laikapstākļu appus, kas vienmēr pieliek blakus reālajai gaisa temperatūrai savus “real feel”. Viņi vienmēr nozog vismaz pāris grādus un taisnība vien viņiem ir – tāds mazliet svelošs ziemeļu vējš, arī tos pašus pāris grādus zem nulles var padarīt krietni vien jūtamākus. Islandes līdzenajā daļā vidējais vēja ātrums svārstās starp 6-8 m/s vasarā un 10-11 m/s ziemā, kas it kā neizskatās nemaz tik traki, bet tomēr tur ir daudz dažādu sīkumu, kurus jāņem vērā. Vēja ātrums ir ļoti atkarīgs no reljefa – jo augstāk, jo vējaināk – un no atrašanās vietas kā tādas. Īpaši vējainas, protams, ir salas un pussalas, tāpēc pēc astoņiem Reykjanesas pussalā nodzīvotiem gadiem man Liepājas brāļu – Pilsētā Kurā Piedizmst Vējš izsauc aptuveni tādu pašu sejas izteiksmi kā manas četrgadīgās meitas stāsti par to, ka viņiem dārziņā šodien bija īsts krokodils. Viņiem tur piedzimst vējš, cik piemīlīgi.

Par vētru tiek uzskatīts vējš, kā ātrums pārsniedz 18m/s un tādas gadoties aptuveni 10-20 dienas gadā, no vēja salīdzinoši aizsargātajās vietās. Augšā kalnos, valsts vidienē tādu dienu katru gadu ir vairāk kā 50. Un, protams, 18 m/s ir vēl tāda salīdzinoši pieticīga vētra, lai gan arī pie tādas vēja brāzmas pārsniedz arī 30 m/s. Bet tā īsti nopietni viss paliek, kad vidējais vēja ātrums kā tāds pārsniedz 30 m/s un Islandes absolūtais rekords ir 62,5 m/s stabila vēja ātruma un 75,5 m/s brāzmās, vismaz tā saka Veðurstofa Íslands .
Attiecībā no vēja ātruma, tā pati Veðurstofa mēdz uzlikt brīdinājumus – dzeltenu, oranžu vai sarkanu. Dzeltens – tā ir parasta vētra. Varbūt jāatliek kādas izklaides un tūristiem ieteikts palikt tur, kur viņi ir, bet kopumā dzīve turpinās kā ierasts. Oranžais brīdinājums – tas jau ir nopietni. Pie oranžā brīdinājuma apdrošināšanas kompānijas mēdz atsūtīt SMS, cilvēki turās pie laternu stabiem, tiek slēgti ceļi un pūsts prom viss, kas nav labi nostiprināts. Arī dranķīgāk uzlikti jumti – lai gan vispār jāsaka, ka jumtus Islandē liek kārtīgi. Viņi zin, kur viņi dzīvo. Sarkanais brīdinājums – tā jau ir apokalipse. Slēgtas skolas, slēgti ceļi, cilvēkiem ieteikts palikt mājās. Bet, ticiet vai nē, sarkanais brīdinājums gadās ārkārtīgi reti, tikpat kā nekad.
Visvētrainākais, protams, ir rudens un ziema. Parasti, tā pa kārtīgo rudens sākumu iezīmē pirmā īstā vētra, ar lidojošiem, vasarā tik populārajiem bērnu batutiem, kuri mēdz tikt aizpūsti pie kaimiņiem un tālāk. Tā teikt, vakar tev vēl nebija batuta, bet šorīt jau ir – piemēram uz mašīnas. Skati mēdz būt patiešām iespaidīgi – apgāztas mašīnas, izmētāti okeāna krastmalas akmeņi un dažāda mēroga skādes. Tā kā ar kokiem Islande nav slavena, tad pārrāvumi elektroapgādē gadās ne tik bieži un, lielākoties, tad ja spēcīgajam vējam pievienojās kāds burvīgs specefekts – piemēram sniegs vai lavīna. Bojāgājuši cilvēki ir ekstrēms retums un visas skādes, lielākoties, ir finansiālas – ganāmpulki, jumti, stikli, mašīnas… tā kā, lai gan īpašuma apdrošināšana Islandē nav obligāta, tā ir ļoti, ļoti vajadzīga un noderīga lieta.
Pateicoties vējam mēs iemācamies arī daudz dažādus knifiņus – piemēram to, kā novietot mašīnu, lai atverot durvis tās neaizlidotu pa gaisu, vai labākajā gadījumā neiesistu blakus esošajai mašīnai pamatīgu bukti. Savukārt ne pārāk labus logus, spēcīgas vētras laikā, var izglābt uz rūtīm ar izolācijas lentu uzlīmēti X.
Un tad vēl tur visu laiku līst!
Nu kāpēc visu laiku? Tikai mazliet vairāk kā vidēji 213 dienas gadā. Ja ātri iemet googlē, tad izrādās, ka Latvijā nokrišņu ir ne tik daudz mazāk – vidēji 180 dienas gadā, un 600 mm pret Islandes 800mm, tāpēc kārtīgam latvietim par slapjumu Islandē nevajadzētu daudz sūdzēties.
Nokrišņi var būt visdažādākie – smalkais lietus, lietus, slapjš sniegs, sniegs, krusa. Tie var arī gluži mierīgi sekot viens otram gan manis nosauktajā, gan arī pilnīgi nejauši izvēlētā secībā. Ne velti tik lielu popularitāti bauda teicieni: Tev nepatīk laikapstākļi? Pagaidi piecas minūtes! un Mums ir visi četri gadalaiki. Vienā dienā. Vēja virziena maiņa var izraisīt straujas temperatūras un attiecīgi arī nokrišņu izmaiņas.
Vissausākie, teorētiski, ir vasaras mēneši, nokrišņiem bagātākie – rudens un ziemas, bet atšķirība nebūt nav liela un vidēji vismaz 10 lietainas dienas ir katru mēnesi un gadās arī tādi burvīgi brīži, kad visas šīs 10-15 dienas iekrīt viena pēc otras, nepārtrauktā divu nedēļu slapjumā un pelēkumā. Pateicoties vējam, lietus parasti līst nevis vertikāli, bet horizontāli un, ja tas ir smalkais lietus, tam piemīt īpašs talants iespraukties pa katru, pat vismazāko vīlīti.
Vēl jo lielāku šarmu šī kombinācija iegūst ziemā, ja nepārtraukti snieg divas nedēļas no vietas, ar sniegavētru divreiz, trīsreiz nedēļā. Redz, Islandē nav sētnieku un par savas mājas durvjupriekšu jārūpējas katram pašam. No rīta jāizrok mašīna no garāžas vai stāvvietas, un arī ceļš, lai arī kur gribētos nokļūt, nebūs no tiem patīkamākajiem – nepārtraukti tīrīti tiek tikai lielie ceļi, mazās ieliņas, it īpaši agri no rīta ir pieputinātas pilnas un iesprūst kupenā var jebkur. Tāpēc arī tik ļoti populāras ir apvidus automašīnas, pat dzīvojot pilsētas centrā. Bet tomēr nav tā, ka tās būtu gluži visiem – tā nu sniegainos rītos labi cilvēki, kam ir augsti un spēcīgi džipi, mēdz iekraut bagāžniekā troses un āķus un brīvprātīgi braukāt pa pilsētu un vilkt ārā nabaga iestigušos.
Tad kopumā tomēr dranķīgi?
Kā lai uz šo atbild? Tas atkarīgs, kā uz to visu skatās un gan viedoklis nežēlīgi auksti un vējaini gan forši skarbs klimats ir vienlīdz labi. Manuprāt tūristi un vietējie Islandes klimatu uztver un izjūt pavisam atšķirīgi. Tūristam tomēr ir kaut kāds ierobežots laika sprīdis, kad visu apskatīt un izdarīt, ko viņš ir ieplānojis, un tad nu viņš iet, brauc un dara, ja vien laiks nav palicis tik traks, ka tas nav iespējams. Un, ja nu tūristam tā paveicās, ka viņa nedēļa Islandē iekrīt tieši nedēļā, kad visu laiku ir apmācies, lietains un vējains, tad viņš iet, brauc un dara un procesa laikā salīst un nosalst. Lai brīvdienas maksimāli izdotos ir jāatcerās divi atslēgas vārdi: ūdensizturīgs un vēja necaurlaidīgs. Apģērbam un apaviem ir jābūt ūdensizturīgiem un vēja necaurlaidīgiem, visu kas zem tā, ieteicams vilkt sīpoliņā – kārtu kārtām. Lai var vilkt virsū – vai nost – ja laiks negaidīti uzlabojās.
Vietējie tikmēr sēž savās siltajās mājās – apkures sezona mums ir vienmēr – un ar mašīnu aizbrauc uz baseinu, kino vai restorānu, pārgājieniem, pastaigām un izbraucieniem izvēloties dienas, kad laiks ir labs. Ticiet man, tās gada dienas, kad laiks ir labs, mēs no sirds izbaudam – ne velti, Islandē pastāv tāds termins kā sun guilt – kad tu jūties vainīgs un neiederīgs, ja saulainu dienu atļāvies pavadīt mājās, piemēram, paģirains guļot pie TV. Nē, saulainajās dienās mēs visi esam ārā.
Personīgi es ar Islandes klimatu sadzīvoju ļoti labi. Augstāk minēto iemeslu dēļ, man patiesībā ir tikai trīs džemperi un termoveļas komplektu es izvelku no skapja tikai pāris reizes gadā. Ja nu ir kaut kas, kas patiešām ļoti un briesmīgi krīt uz nerviem, tad tas ir tas pavasara jociņš, kad pēc kādas nedēļas silta un pavasarīga laika, kad liekas, ka vasara jau tikpat kā ar roku aizsniedzama, ziema uzmet vēl pāris nedēļas puteņojoša ārprāta, bet mani draugi, radi un paziņas no citām zemēm to izmanto lai sacenstos ar bet pie mums šodien +19. Tas nu gan nav forši.